grieķu traģēdija manī šovakar nedzims (nīče sapratīs).

pasniedzējs ieteica atcerēties vārdu: filips hiršhorns (viens no talantīgākajiem vijolniekiem). taču es tiešām nesaprotu, kāpēc noklausīties kaut vienu viņa uzstāšanos līdz beigām man liekas gandrīz vai izaicinājums  - piespiedu sevi to izdarīt, lai nebūtu jādomā, ka esmu kautkāds absolūts tumsonis muzikā (ha ha, likšu klausīties sev tikmēr, kamēr nesajutīšu no viņa mūzikas baudu). un tā es uzvedināju sevi uz domas – kāpēc orķestros nav ģitāras (ja būtu – es noteikti šo izpildījumu iemīlētu jau ar pirmo piegājienu), kas tātad ļauj iegūt šādu slēdzienu: es nesaprotu vijoli, taču es saprotu ģitāru (piemēram, tarregas  kompozīciju vienkārši nespēju pēkšņi kaut kur pa vidu izslēgt). lai gan varbūt – pēc referāta (par ādolfu mecu) uzrakstīšanas kaut kas mainīsies.