ja sapņi ir tik vien kā fizika – cilvēka apziņas un zemapziņas izklaidēšanās -, tad priekš tā, lai satiktu tajos aizgājušos, jāpieņem, ka mirušajiem ir kāds transcedentāla gara apveids, ar kuru iespējams līdzīgi gaismas staru izplatībai iespraukties mūsu miegainajās galvās un apsveicināties; pretējā gadījumā, tās ir tikai mūsu domas un atmiņas par cilvēku, kas parādās sapnī, nekas vairāk. gana sarūgtinoši, vai ne? nav taču nemaz iespējams, skaidrā prātā esot, tam noticēt – ka viss, kas no mīļā cilvēka palicis, ir vien kaut kāda gaisā virmojoša neskaidrība.